Saeimas vēlēšanas 2014

Vēlēšanas

1922. gada 15. februārī, Latvijas tautas brīvi vēlētās Latvijas Satversmes Sapulces kopsēdē tika pieņemta Latvijas Republikas Satversme.

Latvijas Republikas Satversme

Latvijas Republikas Satversmes 1. nodaļas 2. punkts paredz, ka suverēnā vara Latvijas valstī pieder Latvijas tautai. Tas nozīmē, ka Latvijas tautai pieder valstiska līmeņa lēmumu pieņemšanas vara. Tomēr jāapzinās, ka šos lēmumus, Latvijas tauta pieņem netiešā veidā. Tā vietā, tiešu lēmumu pieņemšanas varu tur Latvijas Republikas Saeima, kas, kā paredz Latvijas Republikas Satversmes 2. nodaļas 1. punkts sastāv no simts, tautas ievēlētiem priekšstāvjiem. Latvijas tauta ievēl Saeimu vienlīdzīgās, aizklātās, tiešās un proporcionālās vēlēšanās. Tas nozīmē, ka katram vēlētājam ir viena balss un katra vēlētāja atdotajai balsij ir vienlīdzīgs spēks. Lai Latvijas tautas suverēnā varu tiktu īstenota saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, vēlēšanām ir jābūt brīvām un demokrātiskām. Tas nozīmē, ka vēlēšanu rezultāti netiek atzīti par vērā ņemamiem, ja vēlēšanas ir ietekmējis kāds ārējs spēks, notikusi balsu pirkšana vai citos līdzīgos gadījumos.

Tiesības piedalīties vēlēšanās un atdot savu balsi par paša izvēlētu, ārēju faktoru neietekmētu, kandidatūru ir ikvienam pilntiesīgam Latvijas Republikas pilsonim, kurš attiecīgajā dienā, kad notiek vēlēšanas, ir sasniedzis pilngadību jeb 18 gadu vecumu.

Ikvienam pilntiesīgam Latvijas Republikas pilsonim ir tiesības kandidēt un iespēja tikt ievēlētam Saeimā, ja šīs konkrētais pilsonis, vēlēšanu dienā ir pārsniedzis likumā noteikto 21. gada vecuma robežu. Konkrētajai personai ir priekšlaicīgi jāgūst dalība kāda no izveidotajām partijām un vēlēšanās jākandidē no attiecīgās partijas kandidātu saraksta. Viss turpmākais ir vēlētāju rokās, kas nosaka šī kandidāta likteni.

Vēsture un attīstība

Laikā kopš 1990. gada, kad Latvijas Republikas atjaunoja savu valstisko neatkarību, ir notikušas 7. parlamenta vēlēšanas un 6. pašvaldību vēlēšanas. Kārtējās parlamenta vēlēšanas ir notikušas 6. reizes- 1993. gadā, 1995. gadā, 1998. gadā, 2002. gadā, 2006. gadā un 2010. gadā. Sakarā ar Saeimas darba pārtraukšanu, 2011. gadā notika arī vienas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Šo gadu laikā, pašvaldību vēlēšanas ir notikušas 1994. gadā, 1997. gadā, 2001. gadā, 2005. gadā, 2009. gadā un vēl pavisam nesen, 2013. gadā.

latvijas vesture

Pēc Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā un kļūšanas par pilntiesīgu tās dalībvalsti, Latvijā sāka notikt vēl viena veida vēlēšanas, kas līdz šim notikušas jau 3 reizes. Eiropas Parlamenta vēlēšanas pirmo reizi Latvijā notika 2004. gada 12. jūnijā. Tās notika pavisam neilgu laiku pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā. 2009. gada 6. jūnijā notika jau otrās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas tika organizētas vienā laikā ar 2009. gada pašvaldību vēlēšanām. Līdz šīm pēdēja Eiropas Parlamenta ievēlēšana notika pavisam nesen, 2014. gada 24. maijā. Arī Eiropas Parlamenta, tāpāt kā citas, vēlēšanas tika organizētas visās Latvijas pilsētās un reģionos. Tāpat kā Saeimas un Pašvaldību vēlēšanās, arī šajās, tiesības piedalīties un atdot savu balsti par paša izvēlētu kandidatūru bija ik ikvienam pilntiesīgam Latvijas Republikas pilsonim, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Katrs vēlētājs ir tiesīgs atdot vienu balsi un visām vēlētāju balsīm ir vienāds spēks.

1993. gadā notikušās parlamenta vēlēšanas, bija pirmā demokrātiskā un brīvā iespēja Latvijas tautai ievēlēt pašas izraudzītu parlamentu, pēc vairāk kā 60 gadu pārtraukuma. Kopš Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas, daudzpartiju sistēma ir stabili nostiprinājusies mūsu valstī. Šajā laikā ir pilnveidoti daži no atjaunotajiem, iepriekš izmantotajiem likumiem, kas reglamentē visu vēlēšanu procesa norisi Latvijas Republikā. Dažāda apmēra izmaiņas ir veiktas visos no svarīgākajiem, demokrātisku un brīvu, vēlēšanu rīkošanas jautājumiem – vēlētāju pienākumi un tiesības, vēlēšanās kandidējošo personu sarakstu izveidošanas un iesniegšanas, kā arī reģistrēšanas kārtību, vēlēšanās kandidējošo personu pienākumi, ierobežojumi un tiesības, pāsu vēlēšanu procesa norisi un to gala rezultātu apkopošanu, komisijas izveidošanu, kas atbild par demokrātisku un brīvu, veiksmīgu vēlēšanu norisi, kas atbilst Latvijas Satversmē paredzētajai kārtībai, kā arī šīs komisijas pieņemto lēmumu apstiprināšans un pārsūdzēšanas procedūru norisi, un citus svarīgus jautājumus, kas saistīti ar vēlēšanām Latvijā.

Pēdējo, mazliet vairāk kā 20 gadu laikā kopš Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas, Latvijas vēlēšanu sistēmā, tāpat kā kopējā Latvijas Republikas likumdošanā, kā jau minēts, ir veiktas dažādas izmaiņas. Šīs izmaiņas veiktas galvenokārt, lai nodrošinātu veiksmīgu pārēju no mažoritārās vēlēšanu sistēmas uz proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Mažoritārā vēlēšanu sistēma tika izmantota Padomju Latvijas Sociālistiskajā Republikā, pēc tam kad tā aizstāja jau iepriekš lietoto proporcionālo vēlēšanu sistēmu, kas bija spēkā Latvijas Republikā, pagājušā gadsimta 20. un 30. gados.

Saeimas un pašvaldību vēlēšanas

Kārtējās Saeimas jeb parlamenta vēlēšanas Latvijā norisinās reizi četros gados un tas notiek attiecīgā gada, oktobra pirmajā sestdienā. Izņēmumi ir pieļaujami un tikai un vienīgi ārkārtas vēlēšanu gadījumā, ka tas bija 2011. gadā. Jau minēts, ka tajās var piedalīties ikviens balsstiesīgais Latvijas pilsonis jeb pilntiesīgs Latvijas Republikas pilsonis, kurš attiecīgajā dienā, kad norisinās Saeimas vēlēšanas ir sasniedzis likumā noteikto pilngadību – 18 gadu vecumu.

Saeimas sēžu zāle

Latvijā, Saeimas jeb parlamenta ievēlēšana norisinās vienlaicīgi piecos vēlēšanu apgabalos. Šie apgabali ir Rīga, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme. Bet sīkāk par tiem, vēlāk tekstā. Jāuzsver, ka Latvijas Republikas Saeimas ievēlēšana notiek arī ārvalstīs, kur vēlētāji tiek iekļauti Rīgas apgabalā vēlētāju sarakstā. Lai savu balsi par kādu no kandidatūrām varētu izdarīt ārvalstīs, vēlētājam ir jābūt pilntiesīgam Latvijas Republikas pilsonim, kurš attiecīgajā dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu jeb pilngadību un kura deklarētā dzīves vieta atrodas attiecīgajā valstī, kurā šī persona uzturas.

Saeimas vēlēšanu process norisinās vienu dienu un vēlēšanu iecirkņi ir atvērti balsotājiem no plkts. 7. rītā līdz 10. vakarā. Savu balsi par kādu no izvēlētajiem kandidātiem nav iespējams nodot priekšlaicīgi, tomēr ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas Republikas pilsoņiem ir iespēja savu balsojumu veikt ar pasta palīdzību. Ikviens vēlētājs, savu balsti par kādu no kandidātiem var atdot jebkurā no visiem vēlēšanu iecirkņiem Latvijā, neatkarīgi no personas deklarētās dzīves vietas.

Kā jau minēts, kopš Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1993. gadā, Latvijā tiek izmantota proporcionālā vēlēšanu sistēma. Tas nozīmē, ka no katra apgabala, Saeimā jeb parlamentā tiks ievēlēts, vēlēšanu laikā noteikts skaits deputātu, kuri kopā veidos 100 deputātu plašo, jauno Saeimu. Lai saņemtu iespēju iegūt pārstāvniecības vietu Saeimā, atsevišķai partijai vai vairāku partiju apvienībai, savs kandidātu saraksts ir jāreģistrē vēlēšanām un to laikā jāsaņem vismaz 5 procenti balsu, no visas kopēja balsu kopskaita, kas atdotas šajās vēlēšanās.

Ikvienam Latvijas Republikas pilsonim ir tiesības izveidot partiju un iesniegt tās dalībnieku sarakstu vēlēšanām, cerot uz iespēju Saeimas sastāvā. Tomēr lai to paveiktu, šīs personas vai personu grupas izveidotajai partijai ir jāatbilst likumā noteiktajai kārtībai, kas regulē partiju izveidošanas principus. Lai varētu saņemt iespēju kandidēt par deputātu Saeimā, Latvijas pilsonim, šo vēlēšanu dienā ir jābūt kaut tikai vienu dienu vecākam par 21. gadu. Tāpat, uz šo personu nedrīkst attiekties neviens no ierobežojumiem, kas minēti smalki izstrādātajā vēlēšanu likumā.

Lai piedalītos un savu balsti atdotu par kādu no kandidātiem pašvaldību vēlēšanās, personai ir jābūt pilnvērtīgai Latvijas un Eiropas Savienības pilsonim, kas vēlēšanu dienā ir sasniedzis pilngadību jeb 18 gadu vecumu. Tāpat, šim Eiropas Savienības pilsonim ir jābūt reģistrētam Latvijas Iedzīvotāju reģistrā, jebkurā no Latvijas pilsētām vai reģioniem. Vēlēšanu tiesības tiek atņemtas tām personām, kas izcieš sodu ar reālu brīvības atņemšanu.

Vēlētāju uzskaitei pašvaldību vēlēšanās tiek izmantots Vēlētāju reģistrs un tas ir vēl viens no vairākiem faktoriem ar ko tās atšķirās no iepriekš aprakstītajām Saeimas jeb parlamenta vēlēšanām. Proti, pašvaldību vēlēšanās katrs no vēlētājiem tiek iekļauts iepriekš noteiktā vēlētāju sarakstā, kas ir atbilstošs vienam konkrētam vēlēšanu iecirknim. Šīs konkrētais vēlēšanu iecirknis tiek izraudzīts balstoties uz attiecīgā vēlētāja deklarēto dzīvesvietu, vēl 90 dienas pirms pašas vēlēšanu dienas. Šos vēlētāju sarakstus kopīgi izveido Pašvaldības un attiecīgo pašvaldību vēlētāji, Centrālā vēlēšanu komisija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tas garantē, ka izveidotā sistēma darbojas bez liekiem traucējumiem un visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ir iespēja atdot savu balsi pat sev vēlamo kandidatūru vēlēšanu iecirknī, kas atrodas vistuvāk viņa dzīvesvietai.

Pati galvenā atšķirība starp abām pieminētajām vēlēšanām ir to mērķis un valstiskā nozīme. Proti, Saeimas jeb parlamenta vēlēšanās notiek tautas nobalsošana par noteikto kandidātu iekļūšanu Saeimas sastāvā. Tātad, Latvijas Republikas pilsoņi, kas sasnieguši pilngadību, brīvās un demokrātiskās vēlēšanās nosaka, kuri 100 no visiem partiju virzītajiem kandidātiem, pārstāvēs vēlētāju intereses valstiskā līmēnī. Kamēr pašvaldību vēlēšanās, notiek tautas nobalsošana par dažādu partiju iepriekš izvirzītajiem kandidātiem, kuri veidoas katras attiecīgās pašvaldības domes sastāvu. Šie tautas izvirzītie pārstāvji, atrodoties Saeimas paspārnē, aizstāvēs un rūpēsies par katras pilsētas vai reģiona iedzīvotāju interesēm.

Vēlēšanu apgabali

Kā jau minēts, Latvijas valsts teritorija ir sadalīta 5. vēlēšanu reģionos, kas vēlēšanās pilda dažādas funkcijas. Šie reģioni sastāv no dažāda skaita novadiem un pilsētām, kas ļauj izveidot pārskatāmāku vēlēšanu sistēmu un tā tiek veiksmīgāk kontrolēta. Latvijas teritorija tiek iedalīta Rīgas, Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales reģionos.

Vēlēšanu apgabali

Rīgas pilsētas vēlēšanu apgabals sevī ietver Rīgas pilsētas teritoriju un tam klāt tiek pieskaitīti arī ārvalstīs dzīvojošie Latvijas Republikas pilsoņi, kas vēlas piedalīties vēlēšanās. Vidzemes vēlēšanu reģions sastāv no Ādažu, Alojas, Alūksnes un vēl 46. novadiem un divu pilsētu teritorijām. Latgales vēlēšanu reģions sastāv no Aglonas, Baltinavas, Balvu un vēl 16 novadiem un divām pilsētu teritorijām. Kurzemes vēlēšanu reģions sastāv no Aizputes, Alsungas, Brocēnu un vēl 15 novadiem un divām pilsētu teritorijām. Zemgales vēlēšanu reģions sastāv no Aizkraukles, Aknīstes, Auces un vēl 21. novada un divām pilsētu teritorijām.

Šāds Latvijas teritorijas sadalījums speciālos vēlēšanu apgabalos ir neatņemama sastāvdaļa pašvaldības vēlēšanu procesā. Proti, vēlētāji savu balsi atdod par sev tīkamākajiem un reģionam šķietami piemērotākajiem deputātu kandidātiem, tikai tajā reģionā, kur reģistrēta viņu dzīvesvieta. Reģionālais vēlēšanu sadalījums ļauj daudz vieglāk un labāk saprast šo vēlēšanu sistēmu.

Pašvaldību vēlēšanas 2013

Pēdējās pašvaldību vēlēšanas notika 110 novados un 9. Latvijas Republikas pilsētās, 2013. gada 1. jūnijā. Pašvaldību vēlēšanas 2013 izcēlās ar izteiki zemu vēlētāju aktivitāti un vien 45,99 procenti no visiem balsstiesīgajiem Latvijas Republikas pilsoņiem izmantoja iespēju paust savu viedokli par izvirzītajām kandidatūrām.

2013. gada pašvaldību vēlēšanas sniedz iespēju 483 kandītātu sarakstiem no kopā pieteiktajiem 589 kandidātu sarakstiem iegūt deputātu vietas republikas pilsētu un pašvaldību domēs.

Vēlēšanu rezultāti 2013. gada pašvaldību vēlēšanās 1618 deputāti ieguva iespēja uz noteikto termiņu strādāt attiecīgo pilsētu un pašvaldību domēs. Kopumā uz šīm vēlēšanām tika reģistrēts ievērojams deputātu skaits – 8725 deputātu kandidāti. Ja šo skaitu salīdzinām ar vēlēšanu rezultātiem, kas attiecās uz kandidātu sarakstiem, ka minēts iepriekš kļūst skaidrs, ka vidēji, no katra partijas deputātu kandidātu saraksta, savu vietu pilsētas vai novada domē ieguvuši vien pāris kandidātu.

latvijas pilseti

Vēlēšanu rezultāti 2013. gada pašvaldību vēlēšanās ir izrādījušies patiesi veiksmīgi lielākajā daļā Latvijas Republikas pilsētu un pašvaldību. Tieši ar veiksmīgu ievēlēto deputātu darbu ir saistāma pilsētu un dažādu reģionu straujā attīstība, kas aizsākusies līdz ar šīm vēlēšanām un paredzams, ka turpināsies arī turpmākos gadus.

Pašvaldību vēlēšanu rezultāti 2013. gadā īpaši labvēlīgi bijuši partiju apvienībai “Saskaņas Centrs”, kas Rīgas vēlēšanu reģiona ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu. Šajā reģionā vien 3 no kopā pieteiktajiem 12 kandidātu sarakstiem spēja pārsniegt noteikto 5 procentu atzīmi, kas attiecīgajām partijām un partiju apvienībām deva iespēju iekļūt domē ar saviem, iepriekš izvirzītajiem kandidātiem. Šīs vēlēšanas 2013. gadā partiju apvienībai “Saskaņas Centrs” deva 39 deputātu vietas Rīgas domē un kopā tika iegūts 58,54 procentu atbalsts no vēlētājiem. Tuvākie sekotāji šim iespaidīgajam rādītājam bija partiju apvienība “Nacionālā apvienība”, kas ieguva 17,86 procentu vēlētāju atbalstu un tas Nacionālajai apvienībai deva 12 deputātu vietas Rīgas domē. Trešā partija kam izdevās iekļūt domē bija “Vienotība”, kas ieguva 14,13 procentus vēlētāju atbalsta, līdz ar to saņemot iespēju Rīgas domē iekļaut 9 deputātus no iesniegtā kandidātu saraksta.

Jāatgādina, ka šajās vēlēšanās katram balsstiesīgajam Latvijas Republikas pilsonim, kas bija nolēmis atdot savu balsi par kādu no kandidātiem, bija jāuzmeklē iepriekš noteikts vēlēšanu iecirknis. Atšķirībā no Saeimas jeb parlamenta vēlēšanām balsošanu nevarēja veikt brīvi izvēlētā iecirknī, kādā no Latvijas Republikas pilsētām vai reģioniem. Tas nozīmē, ka vēlētājiem rūpīgāk jāizvēlas kandidāti par kuriem atdot balsi, jo rezultāti daudz tiešāk ietekmēs attiecīgo cilvēku dzīves. Proti, ievēlētie pilsētas vai pašvaldības domes deputāti būs atbildīgi tieši par attiecīgā reģiona attīstību, kas daudz tiešākā veidā par Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, var ietekmēt atsevišķu personu turpmākās iespējas.

Saeimas vēlēšanas 2014

Jau pavisam drīz, šī gada 4. oktobrī notiks kārtējās, jau 12. Latvijas Saeimas jeb parlamenta vēlēšanas. Tās tiks orgnanizētas visos piecos, no iepriekš pieminētajiem vēlēšanu apgabaliem un tajās tiks ievēlēti 100 deputāti, kas Latvijas tautās vārdā vadīs Saeimu.

Nākamās Saeimas vēlēšanas dos iespēju savu balsi par kādu no kandidatūrām iesniegt glabāšanā arī trīs dienas pirms paredzētās dienas. Šādās izmaiņas ir veiktas, lai arī tie balsstiesīgie Latvijas Republikas pilsoņi, kas 4. oktobrī nevarēs ierasties uz kādu no vēlēšanu iecirkņiem, varētu sniegt savu balsi.

ka darit?

Kā jau ierasts, vēlēšanu iecirkņi šajā dienā būs atvērti no 7. rītā līdz 10. vakarā. Kas sniedz iespēju, gandrīz ikvienam vēlētājam apmeklēt kādu no iecirkņiem un atdot savu balsi par vēlamo kandidatūru. Balsošanu, no 29. septembra līdz 4. oktrobrim iespējams pieteikt arī uz savu dzīvesvietu, ja balsstiesīgais Latvijas Republikas pilsonis nevar ierasties vēlēšanu iecirknī sava veselības stāvokļa dēļ.

Vēlēšanu saraksti ar visām partijām un to kandidātiem jau iepriekš tiks daļēji publicētu plašsaziņas līdzekļos un būs pilnvērtīgi pieejami uz vietas, visos vēlēšanu iecirkņos. Tieši šajos sarakstos arī vēlētājs izdarīs sev vēlamās izmaiņas, ja tādas viņa skatījumā būs nepieciešamas un izvēlētās partijas sarakstu ievietos balsošanas urnā. Lai citiem neatklātu sevis izdarīto izvēli, iespējams saņemt papildu vēlēšanu sarakstus, kas ļaus vēlētājam no vēlēšanas iecirkņa prom doties ar jau atkal pilnu reģistrēto partiju sarakstu.

Saeimas vēlēšanas 2014. ir ļoti nozīmīgas Latvijas valsts turpmākajā attīstībā, jo līdz ar jaunās, Eiro valūtas ieviešanu Latvijā šī gada sākumā, situācija ekonomikā un politiskajā vidē ir krasi mainījusies. Šīs izmaiņas ir izsaukušas arī ļoti dažādu sabiedrības reakciju, kas nozīmē, ka šajās vēlēšanās ir sagaidāmi ievērojami augstāka vēlētāju aktivitāte. Šajā sakarā, ieteicams laicīgi ierasties izvēlētajā vēlēšanu iecirknī, jo iespējams, ka lielās aktivitātes dēļ varētu veidoties garas rindas. Šajā sakarā, Centrālā Vēlēšanu komisija izteikusi lūgumu ikvienam vēlētājam, kas apmeklēs kādu no vēlēšanu iecirkņiem būt pacietīgiem un tolerantiem.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti tiks atspoguļoti TV un radio pārraidēs jau pašas vēlēšanu dienas vakarā. Bet galējie Saeimas vēlēšanas rezultāti pēc visu vēlētāju atdotu balsu apkopošanas būs pieejami pāris tuvāko dienu laikā pēc vēlēšanām.

Iepriekš aizvadītās 11. Saeimas vēlēšanas bija ārkārtas vēlēšanas, kuras bija nepieciešamas sakarā ar 10. Saeimas darba pārtraukšanu un deputātu atbrīvošanu no darba pienākumu pildīšanas. Tas kalpoja par ļoti labu piemēru tam, ka izvēloties sev tīkamāko kandidatūru darbam Saeimā, vēlētājam ir jābūt ļoti uzmanīgam. Jo, lai gan 10. Saeimas vēlēšanas tika aizvadītas veiksmīgi, Latvijas Republikas tauta drīz vien saprata, ka vēlēšanu rezultāti ir maldinoši un ievēlētais parlaments nav gatavs pilnvērtīgi pildīt savus darba pienākumus, kas izraisīja izteikti plašu un skarbu reakciju no vēlētāju puses.

Saskaņā ar apkopotajiem rezultātiem deputātu vietas 11. Saeimā ieguva 5. partiju apvienības un partijas. Tās bija, partiju apvienība ‘’Saskaņas Centrs’’ ar 31. deputātu vietu, ‘’Vienotība’’ ar 20 deputātu vietām, ‘’Zatlera Reformu partija’’ ar 22. deputātu vietām, ‘’Nacionālā apvienība’’ ar 14 deputātu vietām un ‘’Zaļo un Zemnieku savienība’’ ar 13 deputātu vietām.

Centrālā vēlēšanu komisija

Pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā, 1992. gada 8. decembrī tika izveidota Centrālā vēlēšanu komisija ar tās pirmo sastāvu.

Par visai likumā noteiktajai kārtībai atbilstošu pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanu, norisi un rezultātu apkopošanu Latvijā atbild Centrālā vēlēšanu komisija. Šī komisija ir atbildīga arī par tautas nobalsošanu jeb referendumu un dažādu, tautas rosinādu likumu ierosināšanu Saeimā, to sagatavošanu un vadīšanu. Tā ir ievēlēta un pastāvīgi strādājoša valsts institūcija.

Visu šīs komisijas darbību strikti regulē Saeimas apstiprināts likums ‘’Par Centrālo vēlēšanu komisiju’’. Tajā pašā laikā, liels skaits šīs komisijas darba pienākumu ir iekļauti arī likumā par Saeimas vēlēšanām, Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas Republikas pilsētu domes un novada domes ievēlēšanu, kā arī likumā kas apraksta Latvijas tautas nobalsošanu un dažādu likumu ierosināšanu, vēlēšanu iecirkņu komisiju izveides likumā un Vēlētāju vienotā reģistra likumā.

Centrālās vēlēšanu komisijas, tāpāt kā Latvijas Republikas Saeimas darba pilnvaru termiņš ir 4 gadi. Kārtējām vēlēšanām, kurās tiek izvēlēts jaunais Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvs, jānotiek 6. mēnešu laika, pec kārtējām Saeimas vēlēšanām un jaunās Saeimas pirmās sanākšanas.

Centrālo vēlēšanu komisiju sastāda 9 tās locekļi. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un vēl 7. tās locekļus ievēl jaunā Saeima. Likumā par Centrālo vēlēšanu komisiju ir noteikt, ka vismaz vienam tās loceklim ir jābūt no valsts apstiprināto tiesnešu vidus. Šo vienu Centrālās vēlēšanu komisijas locekli ievēl Latvijas Republikas augstākā tiesa, vienā no saviem plenūmiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi

Pie svarīgākajiem Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumiem pieskaitāmi:

Nodrošināt visu iepriekš minēto likumu, par kuriem atbildīga ir Centrālā vēlēšanu komisija, pilnīgu ievērošanu un atbilstošu, šajos likumos ietverto normu, piemērošanu dzīvē, kā arī šo likumu kontroli un precīzu izpildi.

Informēt un izglītot visus Latvijas Republikas vēlētāju un arī pārējos iedzīvotājus par vēlēšanām, tautas nobalsošanu jeb referendumu un dažādu likumu ierosināšanu. Kā arī par to noteikto kārtību un norisi.

Pieņemt nepieciešamos lēmumus, izdot vajadzīgos rīkojumus un izstrādāt visas instrukcijas, kas paskaidro vēlēšanu, tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas, sagatavošanas un virzības norisi.

Noteikt pēc aprēķināšanas piešķiramo, valsts nodrošināto, naudas līdzekļu apjomu, kas atvēlēts visām vietējām vēlēšanu komisijām Latvijas Republikā.

Koordinēt un vadīt visu vietējo vēlēšanu komisiju darbu, vēlēšanu laikā un pēc tām, visā Latvijas Republikā.

Veikt pilnīgu vietējo vēlēšanu komisiju pārstāvošo personu apmācību un pilnu sagatavošanu vēlēšanām, visā Latvijas Republikā.

Izstrādāt priekšlikumus, kas izvirzīti vēlēšanām, tautas nobalsošanām, likumu ierosināšanām, kas saistītas ar dažādu normatīvo aktu pilnveidošanu.

Apkopot visu vēlēšanu un tautas nobalsošanu gala rezultātus un publicēt tos speciāli izveidotā izdevumā, kas ir brīvi pieejams visiem interesentiem.

Izskatīt visas sūdzības, kas saņemtas saistībā ar vēlēšanām, tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanu, kas saistītas ar šo procesu sagatavošanu un pilnvērtīgu norisi.

Izskatīt un atcelt dažādu vēlēšanu komisiju pieņemtos lēmumus, ka radušās aizdomas par pretlikumīgu darbību.

I – vēlēšanas

I – vēlēšanas ir koncepcija, kas veidota ar domu atbalstīt interneta vēlēšanu sistēmas izveidi. Lielam skaitam Latvijas Republikas pilsoņu tā ļautu ievērojami ērtākā veidā piedalīties vēlēšanās un atdot savu balsi par sev vēlamo kandidatūru. Šāda sistēma jau tiek plaši izmantota dažādās valstīs, un līdz ar 2012. gada 8. martu, tās izveide guva ievērojamu atbalstu arī Latvijā.

Šādās sistēmas pilnīgai un protams, kvalitatīvai izveidei piemistu divas vērā ņemamas priekšrocības. Pirmkārt, līdz ar lielākas velētāju daļas aktivitāti tieši šīs sistēmas ietvaros, būtu iespējams samazināt vēlēšanu iecirkņu skaitu, kas būtiski samazinātu kopējās vēlēšanu izmaksas valstī. Otrkārt, ar šādas sistēmas izveidi un lietošanas popularizēšanos, vēlēšanu rezultāti tiktu apkopoti daudz ātrāk un precīzāk, izslēdzot jebkādas, cilvēciskā faktora kļūdas rašanās iespēju.

Referendums

Referendums ir uzskatāms par pašu svarīgāko demokrātijas insitūtu. Tā ir valsts balsstiesīgo iedzīvotāju nobalsošana par jebkāda rakstura, valsts vai sabiedriskās dzīves jautājumu. Tā var būt tautas balsošana par kādā jauna likuma pieņemšanu, izmaiņu veikšanu konstitūcijā un vēl dažādiem labojumiem valsts likumdošanā.

Atšķirībā Latvijas Republikas Saeimas jeb parlamenta, Eiropas Parlamenta vai jebkādas citas institūcijas vēlēšanām, referendums nav nav noteikts kā obligāta sastāvdaļa, no valsts attīstības. Lai referendums tiktu organizēts ir nepieciešama tā ierosināšana un noteikta skaita, Latvijas Republikas pilsoņu parakstu savākšana. Gadījumā, kad visas nepieciešamās formalitātes tiek izpildītas, Centrālā vēlēsanu komisija sāk referenduma organizēšanu. Tiek noteikts nepieciešamais balsotāju skaits, kas apmeklējuši referendumu un atdevuši savu balsi par vai pret izskatāmo jautājumu, lai referendums tiktu ieskaitīts. Pēc tam, atkarībā no vairākuma balsotāju viedokļa, tiek pieņemts vai arī gluži pretēji, noraidīts jautājums, kas tik izskatīts šī konkrētā referenduma ietvaros.