SCP
Elegants veids cīņai pret aplokšņu algām un Neo
05.03.2010
Paturpinot Jāņa Ošleja minēto ideju Jāņa Dombura šovā "Kas notiek Latvijā?" 03/03/2010:
Latvijā vajadzētu publicēt darba ņēmēju atalgojuma datubāzi!
- to veiksmīgi dara Norvēģijā http://skattelister.no/skatt (mēs par vienu soli būtu tuvāk Ziemeļvalstu labajai praksei);
- Neo zaglīgums nevienu neapdraudētu:)
- sabiedrībai būtu labāka kontrole pār atalgojumu valsts sektorā;
- būtu salīdzināms atalgojums privātuzņēmumos:
- kas novērstu nepamatotu atalgojuma pieaugumu, pārvilinot darbiniekus (mazinātu uzņēmēju izmaksas);
- augsta bezdarba apstākļos nerastos spiediens pacelt atalgojumu, pat ja citā uzņēmumā tas ir lielāks;
- ļautu nekavējoties identificēt aplokšņu algu maksātājus un saņēmējus (to, pirmkārt, palīdzētu izdarīt godprātīgie, nodokļus maksājošie uzņēmēji, kuru konkurences spēju aplokšņu algu maksātāji apdraud), salīdzinot atalgojuma līmeņus līdzīgās pozīcijās.
Apdomājam!
Komentārs
Komentāri
Imants 01.05.2010. 14:00
Protams ka norvēģu sistēmas ieviešana ir tikai laika jautājums - tas neizbēgami notiks. jautājums galvenokārt ir - vai ātrāk vai vēlāk un vai un kuras aprindas būs tās, kas savtīgu nolūku vārdā centīsies iespēju robežās attālināt šādu pārmaiņu. interesantākais protams ir, ka publiski ieblist pret šo ideju neviens, kuram interesē savs PR, nedrīkst, jo.. kā iebilst pret ievērojamu nodokļu sistēmas sakārtošanu, nezaudējot seju? Bet konkrētāk! Kādi ir plāni un kurā gadā šo ieviest? Metodes, izvērtētie ieguvumi, sekas? Kaut kā neredzu.
harijs 18.03.2010. 17:35
NEO jeb Tautas modrās acis , manuprāt cenša pārņemt Loskutova laika KNAB iesākto darbu. NEO IR JĀLEGALIZĒ VALSTS LĪMENĪ, lai cīnītos pret Valsts izzagšanu.
archers 17.03.2010. 22:15
Domas par iemesliem kapec nemaksa nodoklus, ko darit, lai cilveki gribetu maksat nodoklus.
1. Valsts iestades nav ilgtermina budzeta plana. Istades vaditajs skatas no sava viedokla, ja naudu neizteres, tad nakosgad bus mazak.
2. Iestazu vaditaji ir labi cilveki, kas citiem nevar atteikt algas pielikumu(ja ir resursi). Vini nedoma, ka biznesmeni, viniem nav merkis pelnit(ekonomet)
3. Ar tadu valsts iestazu vaditaju attieksmi(Skat Neo publiskotas algas), pie nekontroletas buzeta naudas, sanak ka valsts iestazu darbinieki (20% no darbaspejigajiem) sanem 2-10x lielakas algas, ka citos segmentos. Un sanak, ka ~60% darbaspejigo privataja sektora, sanem mazakas algas ka 20% valsts sektora stradajosie.
4. Saja situacija tie 60% sak domat ka samazinat algas tiem 20%(sak nemaksat nodoklus dazadu iemeslu vaditi).
5. Bet tie 20% brec, ka ar viniem ir noslekti darba ligumi, ka jabut stabilitatei(kad cela algas nebreca), ka vini ir ieredni un ka ieredniem alga var samazinaties tikai aizejot no valsts iestades vai mirstot. Un musu valdiba, lai glabtu sos 20% nem kreditus SVF un turpina maksat tas pasas algas, ka ieprieks.
Tapec:
1. Vajag mainit ieredniecibas likumu(ieredni ir netikai svetas govis ar tiesibam, bet arii ar pienakumiem, atbildibu un iespeju tikt atlaistam, soditam ar algas samazinajumu)
2. Valsts iestazu vaditajiem jabut nevis labiem cilvekiem, bet menedzeriem, kam atalgojums ir atkarigs nevis no videjas algas iestade vai darbinieku skaita, bet no darba efektivitates, no buzeta ekonomijas, no plana sasniegsanas
3. Valsts iestadem jazin, ka ieekonometa nauda nevis tiks atnemta, bet bus iespeja to iekrat, lai varetu realizet kadu projektu
4. Valsts iestazu darbinieku algas jasamero ar privata sektora algam, un jabut par 20% zemakam(20% kompense stabilitates sajuta). Lai valsts iestades ietu stradat nevis algas del, bet stabilitates un studenti izauksmes del()audzinatu jaunos kadrus.
5. Valsts iestadem tapat butu jarada piemers ka nodarbinat (invalidus), ja uz vienadiem amatiem pretende divas lidzvertigas personas, tad prieksroka ir invalidam
Ja tas tiktu ieviests dzive domaju, ka nodoklu maksataju skaits un apjoms varetu pieaugt par kadiem 20-30% un valsts iestazu budzeti samazinatos par 20 -30%
Kopa paradu SVF varetu atdot 2x atrak, ka ar sibriza politiku
P.s. Ja Jusu domas par so temu lidzigas, tad dodiet zinu.
1. Valsts iestades nav ilgtermina budzeta plana. Istades vaditajs skatas no sava viedokla, ja naudu neizteres, tad nakosgad bus mazak.
2. Iestazu vaditaji ir labi cilveki, kas citiem nevar atteikt algas pielikumu(ja ir resursi). Vini nedoma, ka biznesmeni, viniem nav merkis pelnit(ekonomet)
3. Ar tadu valsts iestazu vaditaju attieksmi(Skat Neo publiskotas algas), pie nekontroletas buzeta naudas, sanak ka valsts iestazu darbinieki (20% no darbaspejigajiem) sanem 2-10x lielakas algas, ka citos segmentos. Un sanak, ka ~60% darbaspejigo privataja sektora, sanem mazakas algas ka 20% valsts sektora stradajosie.
4. Saja situacija tie 60% sak domat ka samazinat algas tiem 20%(sak nemaksat nodoklus dazadu iemeslu vaditi).
5. Bet tie 20% brec, ka ar viniem ir noslekti darba ligumi, ka jabut stabilitatei(kad cela algas nebreca), ka vini ir ieredni un ka ieredniem alga var samazinaties tikai aizejot no valsts iestades vai mirstot. Un musu valdiba, lai glabtu sos 20% nem kreditus SVF un turpina maksat tas pasas algas, ka ieprieks.
Tapec:
1. Vajag mainit ieredniecibas likumu(ieredni ir netikai svetas govis ar tiesibam, bet arii ar pienakumiem, atbildibu un iespeju tikt atlaistam, soditam ar algas samazinajumu)
2. Valsts iestazu vaditajiem jabut nevis labiem cilvekiem, bet menedzeriem, kam atalgojums ir atkarigs nevis no videjas algas iestade vai darbinieku skaita, bet no darba efektivitates, no buzeta ekonomijas, no plana sasniegsanas
3. Valsts iestadem jazin, ka ieekonometa nauda nevis tiks atnemta, bet bus iespeja to iekrat, lai varetu realizet kadu projektu
4. Valsts iestazu darbinieku algas jasamero ar privata sektora algam, un jabut par 20% zemakam(20% kompense stabilitates sajuta). Lai valsts iestades ietu stradat nevis algas del, bet stabilitates un studenti izauksmes del()audzinatu jaunos kadrus.
5. Valsts iestadem tapat butu jarada piemers ka nodarbinat (invalidus), ja uz vienadiem amatiem pretende divas lidzvertigas personas, tad prieksroka ir invalidam
Ja tas tiktu ieviests dzive domaju, ka nodoklu maksataju skaits un apjoms varetu pieaugt par kadiem 20-30% un valsts iestazu budzeti samazinatos par 20 -30%
Kopa paradu SVF varetu atdot 2x atrak, ka ar sibriza politiku
P.s. Ja Jusu domas par so temu lidzigas, tad dodiet zinu.
Ojārs 10.03.2010. 10:53
Valsts sektorā nedrīkst būt noslēpumu! Esmu trīs gados valstij samaksājis apaļu miljonu nodokļos - bet tagad pats "sēžu uz Ls 300,00". Jāizdzīvo un darbinieki jānotur. Bet Valsts sektors ko dara??? Atveriet tautai acis un krīzes mums vairs nebūs - valsts aparāta uzturēšanai tērējam pārāk daudz.
Bandinieks 06.03.2010. 01:28
ja pelnīsi 300Ls mēnesī - briesmīgi liela alga :D Kā reiz, lai nomaksātu janvāra apkuri - 146,- Ls, paiku Maximā un nedaudz pavalkātus apģērbus veikalā "Degas" :D Un varbūt iekrāsi savam mūza sapnim - 20. gadus vecam "Golfam", kuru novietosi daudzīvokļu pagalmā, jo braut nevarēsi, tā kā naudas ceļa nodoklim, TA un pats galvenais degvielai nepietiks :D



















Sabiedrība Citai Politikai centrālais birojs | Audēju iela 8 (2.stāvs) Rīga, LV- 1050, Latvija | E-pasts: